Programmai “Piens un augļi skolai” pievienojas medus

Degustācijas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar medu, tā garšu un izmantošanu uzturā. Saņemto medu skolas varēs degustēt pēc saviem ieskatiem – vienā vai vairākās dienās, medu pasniedzot kopā ar citiem pārtikas produktiem, kas papildina tā garšu.

Pieteikšanās kārtība 2026. gadā

Skolām:

  • Skolu pieteikšanās medus saņemšanai un degustācijām. Lai pieteiktos, skolai jāaizpilda anketa, norādot skolēnu skaitu un citu informāciju – https://www.visidati.lv/tk/12666737/‍

  • Lauku atbalsta dienests publicē pieteikto skolu sarakstu un skolēnu skaitu.

  • Lauku atbalsta dienests izskata pieteikumus. Biškopji un skolas tiek informēti par rezultātiem.

  • Skolas organizē degustāciju pēc saviem ieskatiem – vienā vai vairākās dienās.

Biškopjiem:

  • Biškopji LAD EPS sistēmā piesakās medus degustācijas nodrošināšanai izvēlētajās skolās. Medu drīkst piegādāt biškopis, kurš ir Lauku atbalsta dienesta klients un savas bites un to novietni reģistrējis Dzīvnieku reģistrā, kā arī ir reģistrēts Pārtikas un veterinārajā dienestā. 

  • Lauku atbalsta dienests izskata pieteikumus. Biškopji un skolas tiek informēti par rezultātiem.

  • Biškopis viena mēneša laikā pēc apstiprinājuma saņemšanas piegādā medu skolai, ne vēlāk kā līdz 30. novembrim un abas puses paraksta pieņemšanas-nodošanas aktu (PNA).

  • Pēc degustācijas skola izsniegs biškopim apliecinājumu par medus izdalīšanu, norādot faktisko skolēnu skaitu. Biškopim pēc degustācijas, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 5. decembrim, EPS jāiesniedz dokumenti, lai varētu saņemt maksājumu par piegādāto medu, lai dienests līdz decembra beigām veiktu maksājumus.

Lietosim medu regulāri, bet ar mēru!

Uz jautājumiem atbild Lolita Nemaine, diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks.

  • Bērniem garšo saldumi bioloģisku iemeslu dēļ – organisms saldo saista ar ātri pieejamu enerģiju. Turklāt saldumi saistīti arī ar pozitīvām emocijām, svētkiem un baudījumu

  • Lielākais risks – pārmērīgs cukura patēriņš. Tas izraisa lieko svaru, aptaukošanos, zobu kariesu, otrā tipa diabētu un sirds un asinsvadu slimību risku. Populārajās konfektēs kaitīgs ir ne tikai cukurs. Arī mākslīgajām krāsvielām (izraisa alerģiju) un sintētiskajām garšām (stimulē garšas receptorus, veicinot lielāku saldumu patēriņu) ir negatīva ietekme. Citrīnskābe, tartarskābe dod skābuma efektu, bet skābe kaitē zobu emaljai, ja tiek lietota regulāri. Kombinācijā ar cukuru efekts uz zobiem var būt vēl negatīvāks.

    Ieteikums. Ierobežot cukura patēriņu. Dienā 2–6 gadus veciem bērniem piemērota deva ir ap 15 g (trīs tējkarotes), pēc sešu gadu vecuma – ap 25 g (piecas tējkarotes) cukura dienā. Jāpievērš uzmanība arī tam, kādos produktos un cik daudz ir sastopams cukurs. Tas ir jogurtos, dažādos dzērienos, brokastu pārslās, gatavajos desertos, kečupā, mērcēs, arī maizē un citos produktos. Piemēram, vienā 1,5 l limonādes pudelē ir vidēji 117 g cukura, kas bērna organismam nodrošina cukura normu septiņām dienām.

  • Izvairīties no augļu sulām, limonādēm. Lietot uzturā svaigus augļus un ogas, sausos augļus (rozīnes, dateles), jogurtus ar augļu biezeni, medu (medu var dot bērniem, sākot no gada vecuma). Dzert tīru ūdeni. Saldināto piena produktu (jogurtu, biezpiena sieriņu u. tml.) vietā ieteicams izvēlēties bezpiedevu piena produktus, kuriem var pievienot svaigus vai žāvētus augļus, ogas, medu. Gatavojot našķus mājās, cukura vietā var pievienot banānus, dateles vai augļu biezeni, vai medu (ievērojot ieteicamo daudzumu dienā).

  • Cukurs sastāv no 99,9 % saharozes. Medus satur fruktozi, glikozi, saharozi, maltozi, oligosaharīdus, nelielu daudzumu vitamīnu, minerālvielu un teju 18 % ūdens. Tajā sastopamie fermenti un enzīmi – invertāze, diastāze, glikozoksidāze – nodrošina pretmikrobu īpašības. Savukārt fenoliem un flavonoīdiem – kvercetīnam, pinocembrīnam u. c. – piemīt spēcīga antioksidanta iedarbība. Redzam, ka medum ir daudz pozitīvo īpašību. Tomēr nevaram aizmirst, ka medus joprojām ir saldums un tas jālieto atbilstošās devās.

  • Nē, medus ir kontrindicēts bērniem līdz 12 mēnešu vecumam (zīdaiņu botulisma risks). Pēc viena gada vecuma – droši, parasti 1–2 tējk. dienā kā piedeva.

  • Tas ir enerģijas avots. Medum ir antioksidanta, pretmikrobu un pretiekaisuma iedarbība. Tas var mazināt klepu, atvieglot saaukstēšanos, palīdzēt gremošanai un brūču dziedēšanā.

  • • Iekaisis kakls un klepus
    1 tējk. tīra medus ik pēc 3–4 stundām. Vakarā tas palīdz uzlabot miegu. Papildu variants: medus + citrons + silts ūdens (ne karstāks par 40–45 °C).

    • Saaukstēšanās un imunitāte
    1 ēd. k. dienā profilaksei; slimojot – divreiz vairāk. Labi medus veidi: liepu, griķu, pļavas.

    • Gremošanas problēmas/reflukss
    1 tējk. no rīta tukšā dūšā. Maigi nomierina kuņģi un baro labo mikrofloru. Labākais: rapšu medus Vairākos pētījumos konstatēts, ka daži medus veidi iedarbojas uz helikobaktēriju un veicina ārstēšanu, pateicoties savām atnitbakteriālajām īpašībām*.
    • Ādas kopšanai
    Uzklāt plānu kārtu uz 10–20 min., pēc tam nomazgāt. Lietderīgi sausu, kairinātu, viegli apsārtušu vietu kopšanai. Izvēle: meža medus vai viršu medus (bagātāki ar minerāliem).
    • Enerģijai un sportam
    Pirms slodzes – 1 tējk.
    Pēc slodzes – medus ar ūdeni atjaunošanai.
    Kāpēc darbojas? Glikoze + fruktoze nodrošina gan ātru, gan ilgāku enerģiju.
    • Mierīgākam miegam
    1 tējk. medus vakarā tieši pirms gulētiešanas. Stabilizē cukura līmeni un palīdz smadzenēm ražot nomierinošus neiroķīmiskus signālus

  • Liepu – klepus/saaukstēšanās; griķu – antioksidanti un dzelzs; rapšu – maigs, labs kuņģim; manuka – spēcīga antibakteriāla iedarbība.

  • Izglītot vecākus par medus un saldumu atšķirību, piedāvāt veselīgas alternatīvas starpbrīžos, ieviest izglītojošas degustācijas. Iekļaut medus lietošanu ēdienkartē, piemēram, medus maizi. Medus, lietots nelielā daudzumā kopā ar pilngraudu maizi, rada lēnāku cukura līmeņa kāpumu nekā daudzi rūpnieciski saldumi.

  • Parādīt skaitļos: 1 tējk. medus – ap 5 g cukura; viena konfekte – 10–15 g cukura. Degustācijā salīdzināt garšu, sāta sajūtu, piedāvājot rupjmaizi ar medu un kādu no ierastajiem našķiem.

  • Medu parasti var dot 1–2 tējk. dienā bērniem virs gada vecuma; saldumus lietot retāk – labāk svētkos; zobārstu ieteikums: ierobežot saldumus.

MĪTI UN FAKTI PAR MEDU

Mīts. Medus nav cukurs, to var ēst bez ierobežojumiem.
Fakts. Medus galvenokārt ir glikoze/fruktoze, tas jālieto atbilstošās devās; zīdaiņiem nedrīkst dot.

Mīts. Medu nedrīkst sildīt.
Fakts. Sildīt var, bet ilgstoša karsēšana virs 40–45 °C var iznīcināt fermentus.

Cik alerģisks ir medus?

Uz jautājumiem atbild Dr. med. SIGNE PURIŅA – Alergoloģe, ģimenes ārste

Medus reti izraisa alerģiju; biežāk sastopamas vieglas, īslaicīgas krusteniskās reakcijas; lietošana parasti ir droša, ja ievēro piesardzību uzsākot; ja nepieciešams, konsultējas ar alergologu. Medus ir lieliska alternatīva rūpnieciski ražotiem našķiem, kas parasti satur sintētiskas garšas un mākslīgs krāsvielas, un šīs vielas var būt nevēlamu alerģisku reakciju izraisītājas.

  • Alerģija ir imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgu vielu, kuras dēļ tiek bojāti audi un rodas klīniskie simptomi. Citiem vārdiem – pastiprināta organisma reakcija uz kādiem vidē sastopamiem alergēniem.

  • Astoņi biežākie pārtikas alergēni: govs piens, olas, zemesrieksti, rieksti, zivis, vēžveidīgie, kvieši un soja. Nākamie biežākie pārtikas alergēni Eiropā: kivi, zemenes, persiki, tomāti, burkāni, sezams, šokolāde un banāni. Kā redzam, medus starp pirmajiem 16 dominējošajiem alergēniem nav minēts*.

    *Avoti: Allergy 2023; Clin Transl Allergy 2024

  • Medus ir ļoti rets pārtikas alergēns, ir konstatēti tikai atsevišķi ziņojumi. Biežāk novēro veselībai nekaitīgas, īslaicīgas reakcijas, piemēram, orālās alerģijas sindromu vai krusteniskās reakcijas pacientiem ar putekšņu alerģiju; reakcija var būt arī pret putekšņiem medū vai pret bišu glandulārajiem proteīniem, enzīmiem.

  • Reakcijas var variēt no vieglas mutes vai ādas niezes līdz smagām reakcijām (anafilaksei). Parasti sākas tūlītēji – ēšanas laikā, simptomi var attīstīties līdz divām stundām.

  • Tā nav bīstama organisma reakcija. Ir novērota indivīdiem, piemēram, ar kādu putekšņu alerģiju. Izpaužas ēšanas laikā ar mutes niezi, nelielu lūpu, mēles pietūkumu, kairinājuma sajūtu kaklā; parasti ilgst 20–30 minūtes. Pirmā palīdzība: pārtraukt ēst, izskalot muti ar vēsu ūdeni, sūkāt ledu vai saldējumu, var iedot otrās paaudzes antihistamīnus. Šāda reakcija nekad neattīstīsies par anafilaksi.

  • Anafilakse ir akūta, smaga, dzīvībai bīstama, ģeneralizēta organisma hipersensitivitātes reakcija. Tā var attīstīties pret dažādiem pārtikas produktiem, pret bišu un lapseņu dzēlieniem, pret dažādiem medikamentiem un arī pret lateksu. Gribētu uzsvērt, ka anafilaksi biežāk izraisa iepriekšminētie 16 pārtikas alergēni, nevis medus.

  • Lietot adrenalīna autoinjektoru, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību (tālrunis: 112/113), atkārtot adrenalīna devu, ja nepieciešams.

  • EpiPen lietošanas secība: noņemt drošības vāciņu, turēt aptuveni 10 cm no augšstilba ārējās daļas, stingri iedurt 90 ° leņķī un turēt 5–10 sekundes, tad injekcijas vietu masēt apmēram 10 sekundes. Pēc tam saukt NMP!

  • Sākt ar mazu daudzumu (1/4–1/5 tējkarotes), lēnām sūkāt un noturēt mutē; ja parādās nieze, dedzināšana vai pietūkums, pārtraukt un fiksēt no kā ir reakcija (piemēram, nofotografēt marķējumu). Nepārspīlēt ar medus daudzumu, īpaši slimošanas laikā

  • Medus ļoti reti izpaužas kā alergēns; to drīkst lietot cilvēki ar citām alerģijām, un lietošana no alergologa viedokļa ir droša.