Kāpēc medus kristalizējas? Viss, kas jāzina par medus sacukurošanos

Vai esi pamanījis, ka sākotnēji šķidrs medus pēc kāda laika kļūst biezāks, graudaināks vai pat pilnībā sacietē? Tā ir dabiska parādība, ko sauc par medus kristalizēšanos jeb par medus sacukurošanos. Taču kāpēc tas notiek, vai kristalizējies medus ir kvalitatīvs un kā to atkal padarīt šķidru?

Kāpēc medus kristalizējas?

Medus ir dabisks, pārsātināts cukuru šķīdums ūdenī. Tas nozīmē, ka tajā ir vairāk izšķīdušo cukuru, nekā ūdens spēj ilgstoši noturēt šķīdumā. Tāpēc laika gaitā daļa cukuru izkristalizējas, un šķidrais medus kļūst biezāks.

Kristālus veido medus cukurs – glikoze, otrs medū plaši pārstāvētais cukurs – fruktoze – kristālus neveido.

Lai sāktos kristalizēšanās, nepieciešami arī tā sauktie kristalizācijas centri. Tie var būt sīki vaska gabaliņi, ziedputekšņi vai nelieli cukura kristāli, kas palikuši medū. Ap šiem centriem sāk veidoties un pakāpeniski augt jauni kristāli.

Kāpēc viens medus kristalizējas ātrāk nekā cits?

Ne visi medi kristalizējas vienādi. To ietekmē vairāki faktori, no kuriem svarīgākie ir cukuru sastāvs, ūdens daudzums un uzglabāšanas temperatūra.

• Glikozes un fruktozes attiecība. Jo lielāks ir glikozes īpatsvars attiecībā pret fruktozi, jo parasti ātrāk medus kristalizējas. Tāpēc dažādu augu nektāra medum var būt atšķirīgs kristalizēšanās ātrums.

• Uzglabāšanas temperatūra. Temperatūra ietekmē gan cukuru šķīdību, gan kristālu veidošanās ātrumu. Daudziem medus veidiem kristalizēšanās īpaši aktīvi norit aptuveni 10–15 °C temperatūrā.

• Ūdens saturs. Medus ar mazāku ūdens daudzumu parasti ir blīvāks, un tā kristalizēšanās var noritēt citādi nekā šķidrākam medum.

• Kristalizācijas centri. Putekšņu daļiņas, vaska fragmenti un jau esoši kristāli var veicināt jaunu kristālu veidošanos.

• Arī medus uzglabāšanas apstākļi un sākotnējā struktūra ietekmē to, cik ātri un kādā veidā tas kristalizēsies.

Vai kristalizējies medus ir kvalitatīvs?

Jā, kristalizēšanās ir dabisks process, un tā pati par sevi nenozīmē, ka medus ir sabojājies vai zaudējis savu kvalitāti. Gluži pretēji – daudzu veidu medus laika gaitā dabiski kristalizējas.

Kristalizēšanās nepadara medu mazāk vērtīgu tikai tāpēc, ka tas vairs nav šķidrs. Medu var droši lietot arī tad, ja tas ir pilnībā sacietējis.

Svarīgi atcerēties, ka kristalizēšanās ātrums katram medum var atšķirties. Ja viens medus veids paliek šķidrs ilgāku laiku, bet cits sacietē jau pēc dažām nedēļām, tas vēl nenozīmē, ka viens ir labāks par otru.

Kā pareizi atkausēt jeb atšķidrināt kristalizējušos medu?

Ja vēlies medu atkal padarīt šķidru, to iespējams saudzīgi uzsildīt. Tomēr vispirms vērts padomāt – vai tas patiešām nepieciešams? Kristalizējies medus ir tikpat piemērots lietošanai uzturā, un tā krēmīgā konsistence daudziem pat šķiet ērtāka smērēšanai uz maizes.

Ja tomēr vēlies šķidru medu, vislabāk to atšķidrināt ūdens peldē.

Kā to izdarīt?

1. Ievieto medus burciņu traukā ar siltu ūdeni.

2. Pakāpeniski uzsildi ūdeni, vēlams uzturot aptuveni 35–40 °C temperatūru.

3. Ik pa laikam uzmanīgi apmaisi medu, lai tas uzsiltu vienmērīgi.

4. Kad kristāli izkusuši, izņem burciņu no ūdens un ļauj medum atdzist.

Svarīgākais ir medu nepārkarsēt un nesildīt ilgāk, nekā nepieciešams. Paaugstināta temperatūra un ilgstoša karsēšana var samazināt dažu medū esošo enzīmu aktivitāti un veicināt citu kvalitātes rādītāju pasliktināšanos.

Jāņem vērā, ka medus atšķidrināšanai nepieciešamais laiks ir atkarīgs no kristālu lieluma, medus daudzuma un sākotnējās temperatūras. Tāpēc svarīgāk par precīzu sildīšanas laiku ir kontrolēt temperatūru un pārtraukt sildīšanu, tiklīdz medus kļuvis šķidrs.

Kas notiek ar medu pēc atkārtotas atšķidrināšanas?

Pēc uzsildīšanas medus kādu laiku var palikt šķidrs, taču vēlāk tas var kristalizēties atkārtoti. Tas ir dabiski.

Karsējot medu, daļa esošo kristālu izkūst, un tiek samazināts kristalizācijas centru daudzums. Taču, ja medū saglabājas kristalizācijas centri vai tie veidojas no jauna, kristāli atkal var sākt augt.

Lai medus pēc atšķidrināšanas ilgāk saglabātu labu kvalitāti, ieteicams to sildīt saudzīgi, nevis atkārtoti un ilgstoši pakļaut augstai temperatūrai.

Kā pareizi uzglabāt medu?

Lai medus saglabātu savu kvalitāti un garšu, uzglabā to cieši noslēgtā traukā, sausā vietā, sargājot no tiešiem saules stariem un straujām temperatūras svārstībām.

Medus dabiski uzsūc mitrumu no apkārtējās vides, tāpēc svarīgi neatstāt trauku atvērtu. Pārmērīgs mitrums var veicināt nevēlamus fermentācijas procesus, īpaši tad, ja medū jau sākotnēji ir paaugstināts ūdens saturs.

Atceries: medus kristalizēšanās ir dabisks medus process, nevis defekts. Kristalizējies medus nav jāizmet vai obligāti jāatkausē – to var baudīt tādu, kāds tas ir!