Kā rodas medus? No zieda līdz medus burciņai

Vai zini, kā ziedu nektārs pārtop gardā medū, ko baudām uz brokastu maizes vai pievienojam tējai? Medus tapšana ir rūpīgs process, kurā savu darbu paveic gan bites, gan biškopis. Iepazīsim medus ceļu no zieda līdz burciņai un uzzināsim, kas ir nepieciešams, lai iegūtu šo dabas velti!

Medus ceļš sākas ziedos

Pavasarī un vasarā ziedošās pļavas, dārzi un meži bitēm nodrošina nektāru – saldu šķidrumu, ko izdala augu ziedi. Bites lido no zieda uz ziedu, savāc nektāru un nogādā to stropā.

Stropā bites nektāru vairākkārt pārstrādā, bagātina ar fermentiem un pakāpeniski samazina tajā esošā ūdens daudzumu. To palīdz paveikt arī bišu spārnu vēzēšana, kas veicina gaisa cirkulāciju un ūdens iztvaikošanu. Kad nektārs kļūst pietiekami koncentrēts, tas pārvēršas medū. Nobriedušu medu bites ievieto šūnās un tās aizvāko ar plānu vaska kārtiņu.

Medus krāsa, smarža, garša un konsistence ir atkarīga no augu sugas, no kuriem ievākts nektārs, kā arī no medus sastāva. Tāpēc liepziedu, rapšu, griķu un dažādu pļavas ziedu medus var būt tik atšķirīgs.

Medus ir bišu barība

Medus nav paredzēts tikai cilvēkiem – tas ir viens no svarīgākajiem bišu saimes enerģijas avotiem. Bites to patērē, lai lidotu, uzturētu stropā nepieciešamo temperatūru, veidotu vaska šūnas un rūpētos par jaunajām bitēm.

Vasarā bišu saime ievāc nektāru un gatavo medu, lai nodrošinātu sev pietiekamas barības rezerves arī laikam, kad ziedu ir mazāk un laikapstākļi neļauj lidot.

Biškopja uzdevums ir rūpēties par bišu saimes veselību un nodrošināt, lai bitēm pietiktu barības. Medu ievāc tikai tad, ja saimei ir pietiekamas rezerves pašas vajadzībām. Iegūstamais medus daudzums katru gadu var būt atšķirīgs – to ietekmē laikapstākļi, ziedošo augu daudzums un bišu saimes stiprums.

Kā biškopis iegūst medu?

Kad medus ir nogatavojies un šūnas lielākoties aizvākotas, biškopis var sākt medus ievākšanu. Tas ir vairāku darbību process, kurā nepieciešami īpaši instrumenti.

1. Medus rāmīšu izņemšana

Biškopis no stropa izņem rāmīšus ar medu. Lai pasargātu sevi no bišu dzēlieniem, viņš izmanto biškopja aizsargtērpu, cimdus un sejas plīvuru. Darbā noder arī biškopja kaltiņš, ar kuru atdala rāmīšus un citas stropa daļas, kas salipušas ar propolisu vai vasku.

2. Vaska vāciņu noņemšana

Pirms medu var izsviest no šūnām, jānoņem plānais vaska slānis, ar kuru bites tās aizvākojušas. Šim nolūkam izmanto atvākojamo dakšiņu vai speciālu atvākojamo nazi. Noņemtos vaska vāciņus iespējams savākt atsevišķi, lai vēlāk atdalītu no tiem medu un izmantotu vasku citiem mērķiem.

3. Medus izsviešana

Atvākošanas laikā atvērtos rāmīšus ievieto medus sviedē jeb medus centrifūgā. Tā griežas, un centrbēdzes spēka ietekmē medus izplūst no šūnām, nesabojājot pašas vaska šūnas. Pēc tam rāmīšus var atkal ievietot stropā, lai bites tos izmantotu atkārtoti.

4. Medus filtrēšana

No medus sviedes iztecējušo medu izfiltrē caur piemērotu sietu. Tas palīdz atdalīt vaska daļiņas un citus sīkus mehāniskus piemaisījumus. Pēc filtrēšanas medu ievieto tīrā, pārtikai piemērotā traukā, kur tas var nostāvēties, lai virspusē paceltos sīki gaisa burbulīši un atlikušās vieglās daļiņas.

5. Medus pildīšana burciņās

Kad medus ir sagatavots, to pilda tīrās, sausās burciņās un cieši aizvāko. Burciņas marķē, norādot nepieciešamo informāciju par produktu. Tagad medus ir gatavs ceļam uz veikalu vai tieši pie pircēja!

Nākamreiz, kad baudīsi karoti medus, atceries – tā ceļš sācies ziedā un turpinājies tūkstošiem bišu spārnu vēzienu un rūpīgā biškopja darbā.

Kā bites pārvērš ziedu nektāru medū, un kā tas nonāk mūsu burciņās? Ieskaties medus tapšanas procesā un noskaties video, lai soli pa solim iepazītu medus ceļu no ziedošas pļavas līdz Tavam galdam!